APBĒRT definīcija Latviešu valodā:

APBĒRT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Berot (ko virsū), apklāt; aprakt (piem., kam grūstot).

    • Apbērt kociņa saknes ar zemi
    • Gāzdamies no jumta, sniegs apbēra krūmus
    • Kalnu nogruvumā ir apbērta māja

  • 2

    Berot novietot (ap ko, kam apkārt).

    • Apbērt kūdru ap rožu stādu

  • 3

    pārnesta nozīme ar ko Bagātīgi apveltīt; vienlaicīgi daudz un strauji teikt, jautāt (ko).

    • Apbērt ar dāvanām
    • Apbērt ar jautājumiem, pārmetumiem