AIZVILKT definīcija Latviešu valodā:

AIZVILKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot attālināt; velkot nogādāt (kur, līdz kurienei, aiz kā).

    • Traktors aizvilka piekabi
    • Aizvilkt laivu, ragavas uz nojumi
    • Zēns aizvilka ragaviņas līdz mežam
    • Kaķis aizvilcis peli aiz skapja

  • 2

    Velkot aizdarīt (ko); savilkt (piem., mezglu).

    • Aizvilkt rāvējslēdzēju
    • Aizvilkt maisam galu
    • Aizvilkt mezglu

  • 3

    Velkot aizklāt, izstiept (kam priekšā).

    • Logam priekšā ir aizvilkti aizkari
    • Aizvilkt virvi zālienam priekšā

  • 4

    3. pers Aizputināt.

    • Grāvis aizvilkts ar sniegu
    • Pēdas jau aizvilktas ar kāpu smiltīm

  • 5

    Velkot (piem., aiz saites), aizvest.

    • Aizvilkt govi uz ganībām un piesiet

  • 6

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Pierunājot, vilinot panākt, ka negribīgi aiziet līdzi.

    • Viņš aizvilka māsu uz teātri