AIZSTĀVĪBA definīcija Latviešu valodā:

AIZSTĀVĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Tiesā – procesuālo darbību kopums attaisnojošu vai atbildību mīkstinošu apstākļu noskaidrošanai un juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam.

    • Apsūdzētā tiesības uz aizstāvību
    • Aizstāvības liecinieki
    • Aizstāvības runa
    • Sekmīga aizstāvība