AIZRAUT definīcija Latviešu valodā:

AIZRAUT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Strauji aizvilkt (projām); strauji velkot, raujot aizvirzīt (kur, līdz kurienei, aiz kā).

    • Satrakotais zirgs aizrāva ratus uz šķūni
    • Aizraut skabargu aiz naga
    • Aizraut aizkarus durvīm priekšā

  • 2

    3. pers Izkustināt un strauji aizvirzīt sev līdzi (par straumi, vēju u. tml.).

    • Lavīna aizrāva visu, kas gadījās ceļā
    • Straume aizrāva akmeņus sev līdzi

  • 3

    Strauji raujot, aizvērt.

    • Aizraut logu, durvis
    • Aizraut vējjakai rāvējslēdzēju

  • 4

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Strauji aizvest, ātri nogādāt.

    • Aizraut labības maisu uz dzirnavām
    • Automobilis viņus ātri aizrāva līdz stacijai

  • 5

    pārnesta nozīme Pilnīgi pārņemt savā varā; saistīt, saviļņot.

    • Izrāde aizrauj skatītājus
    • Viņš prot aizraut ar stāstījumu

  • 6

    3. pers Pēkšņi īslaicīgi pārtraukt (elpu, balsi).

    Sk. arī aizraujošs
    • Vējš, dūmi, asā smaka aizrauj elpu