ZVANĪT definīcija Latviešu valodā:

ZVANĪT

  • 1

    3. pers., nepārej Skanēt zvanam (1).

    • Visi zvani zvana

  • 2

    pārej Darbinot zvanu (1), panākt, ka (tas) skan.

    • Zvanīt lielo zvanu

  • 3

    3. pers., nepārej Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņu (par skaņu signālierīci); atskanēt šādai skaņai.

    • Spalgi zvanīja pulkstenis
    • Telefons zvana vienā laidā
    • Pie durvīm zvana
    • Tramvaji traucas zvanīdami

  • 4

    nepārej Darbināt zvanu (2), panākt, ka tas rada skaņu.

    • Kāds zvana pie durvīm

  • 5

    nepārej Saukt pie telefona ar telefona signālu (zvanu).

    • Zvanīt mātei vairākas reizes dienā