ZIBENS definīcija Latviešu valodā:

ZIBENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Atmosfērā sakrājušās elektriskās strāvas potenciāla strauja izlādēšanās, ko pavada uzliesmojums.

    • Zibens uzliesmojums
    • Zibens iespēris kokā
    • Zibeņi šķiļas, šķīst, plaiksnās
    • pārnesta nozīme Acis met zibeņus