ZEME definīcija Latviešu valodā:

ZEME

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki.

    • Zeme riņķo ap Sauli, Zemes orbīta
    • Zemes pievilkšanas spēks
    • Zemes garoza

  • 2

    Šās planētas virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta.

    • Zemes iedzīvotāji

  • 3

    Augsne.

    • Māla, smilts zeme
    • Art zemi
    • Zemes pika
    • Atvest lecektīm zemi
    • Krekls melns kā zeme
    • Kājas ar zemēm

  • 4

    vsk Virsma, cietais pamats, uz kā (kas) atrodas.

    • Stāvēt stingri uz zemes
    • Piesist kāju pie zemes
    • Paklanīties līdz zemei
    • Lidmašīna atrāvās no zemes

  • 5

    Platība, teritorija, kas atrodas kāda rīcībā, lietošanā, īpašumā.

    • Krietns zemes gabals
    • Pirkt un pārdot zemi

  • 6

    Sauszeme (atšķirībā no ūdenstilpes).

    • Ieraudzīt zemi pie apvāršņa
    • Zemes šaurums

  • 7

    Valsts; teritorija, apgabals.

    • Siltās zemes
    • Austrumu zemes
    • Tēvu zeme, dzimtā zeme
    • Izbraukāt svešas zemes

ZEMĒ definīcija Latviešu valodā:

ZEMĒ

apstākļa vārds

  • 1

    Uz leju, lejup (līdz apakšai).

    • Kāpt, lēkt, nākt zemē
    • Grāmata nokritusi zemē
    • Saule jau iet zemē

  • 2

    Apakšā, lejā; pie zemes.

    • Viens stāvēja zemē, otrs augšā
    • Gulēt, sēdēt zemē