ZEM definīcija Latviešu valodā:

ZEM

prievārds

  • 1

    Norāda, ka vieta (kur atrodas, noris vai kurp virzās (kas)) atrodas zemāk par ko citu.

    • Zem grīdas
    • Sēdēt zem koka
    • Audzēt dārzeņus zem plēvju segumiem
    • Palīst zem segas
    • Pakļūt zem riteņiem
    • Pabāzt zem galda

  • 2

    Kopā ar lietvārdu norāda stāvokli, apstākļus, kādos atrodas (kas), arī – (kā) cēloni, veidu.

    • Paņemt māti zem rokas
    • Būt zem spiediena, zem sprieguma

Lietojums

prievārds ar ģen.