ZELTS definīcija Latviešu valodā:

ZELTS

singular masculine noun

  • 1

    Ķīmiskais elements, viegli kaļams, spīdīgs dzeltens cēlmetāls (ko plaši izmanto dārglietu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru).

    • Zelta gabals, zelta nauda
    • Zelta gredzens, pulkstenis, medaļa
    • Maksāt zeltā, ar zeltu
    • Tīrs zelts
    • pārnesta nozīme Zelta fonds
    • Ne viss ir zelts, kas spīd

  • 2

    Zeltainums; spoži dzeltena krāsa.

    • Matu zelts
    • Graudu zelts
    • Zelta graudi
    • Lapu zelts
    • Zelta rudens

  • 3

    sarunvalodas vārds Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.

    • Šis darbinieks ir tīrais zelts

  • 4

    ģen. zelta, īp. nozīmē Ļoti labs.

    • Viņš ir zelta cilvēks
    • Zelta vārdi