ŽELATĪNS definīcija Latviešu valodā:

ŽELATĪNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dzīvnieku olbaltumviela, kaulu līme, kuras šķīdums atdziestot sacietē.

    • Želatīna plāksnīte
    • Pielikt galertam želatīnu