ZAUDĒT definīcija Latviešu valodā:

ZAUDĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Palikt bez tā, kas (kādam) iepriekš ir bijis, piederējis.

    • Zaudēt spēkus, redzi, balsi
    • Zaudēt tēvu, brāli
    • Zaudēt dūšu, savaldību, ticību, pacietību
    • Zaudēt samaņu

  • 2

    Neuzmanības, aizmāršības dēļ (atkārtoti) pamest, atstāt (ko).

    • Bērns vienmēr zaudē kabatas lakatiņus

  • 3

    Tikt uzvarētam, pārspētam.

    • Zaudēt kauju
    • Zaudēt derības
    • Zaudēt kāršu spēlē
    • Pretinieka sportisti zaudēja ar 1:3