VIRSMA definīcija Latviešu valodā:

VIRSMA

sieviešu dzimte

  • 1

    Ķermeņa, priekšmeta plakne, daļa, kas robežojas ar apkārtējo vidi; šās plaknes, daļas ārpuse.

    • Kalnaina, pauguraina Zemes virsma
    • Mēness virsmas veidojumi
    • Bumbas virsma ir gluda
    • Sakņu uzsūcošā virsma
    • Sfēriska virsma, cilindriska virsma, plakana virsma
    • Lodes, piramīdas virsma
    • Prizmas sānu virsma
    • Rotācijas virsma
    • Detaļu saskares virsmas