VIRSBŪVE definīcija Latviešu valodā:

VIRSBŪVE

sieviešu dzimte

  • 1

    Virsējā, augšējā daļa (ēkai, celtnei).

    • Tornim ir koka virsbūve

  • 2

    Automobiļa ārējā daļa, kas aptver un nosedz automobiļa pārējās daļas (piem., kabīni, salonu) un veido tā izskatu.

    • Virsbūves plūdlīnija
    • Nomainīt virsbūvi