VILNIS definīcija Latviešu valodā:

VILNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ūdens virsmas pacēlums, kas, kustībā pārvietojoties, ceļas un plok.

    • Augsts vilnis
    • Jūras, okeāna viļņi
    • Paisuma viļņi
    • Viļņi šķīst
    • Viļņi sitas, skalojas pret krastu
    • Viļņa mugura

  • 2

    Svārstību kustība (kādā vidē).

    • Elektromagnētiskie viļņi, seismiskie viļņi, skaņu viļņi
    • Detonācijas (eksplozijas, sprādziena) vilnis
    • Garie, vidējie, ultraīsie viļņi
    • Gaismas viļņu teorija
    • Viļņu garums

  • 3

    pārnesta nozīme Spēcīgs (kādas parādības) pastiprinājums, kāpinājums, arī spēcīga izpausme.

    • Uznācis atkal jauns aukstuma vilnis
    • Karstuma vilnis iesitās sejā
    • Sajūsmas, sašutuma vilnis
    • Protesta vilnis