VIENPRĀTĪBA definīcija Latviešu valodā:

VIENPRĀTĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Domu, viedokļu kopība, saskaņa.

    • Starp mums valda pilnīga vienprātība
    • Šajā jautājumā trūkst vienprātības