VIENALDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

VIENALDZĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs intensīvu psihisku procesu trūkums; intereses, ieinteresētības trūkums.

    • Izrādīt pilnīgu vienaldzību pret ko
    • Viņu pārņēma vienaldzība pret visu pasauli