VESELS definīcija Latviešu valodā:

VESELS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds (organisms), kas darbojas normāli, tāds, kas nav slims, nav ievainots.

    • Veseli bērni
    • Vesels kā rutks
    • Staigā (arī dzīvo)vesels!
    • Vesels!
    • Veseli zobi
    • Vesela sirds
    • Justies veselam
    • Kaķēns nav gluži vesels
    • pārnesta nozīme Veselais saprāts

  • 2

    Tāds, kas ir labi saglabājies; bez bojājumiem.

    • Veseli stādi
    • Nav neviena vesela ābola pagrabā
    • Krūze izkrita no rokām, bet ir vesela

  • 3

    Nedalīts; viss.

    • Vesela stunda, nedēļa
    • Vesels gads
    • Veseli skaitļi
    • Daļa un veselais

  • 4

    Tāds, kas atbilst pilnīgai (parasti par lielu uzlūkotai) kā vērtībai, lielam daudzumam; arī ietekmīgs, nozīmīgs.

    • Samaksāju veselu latu
    • Vesels klēpis malkas
    • Izdzert veselu krūzi piena
    • Atlaidās vesels bars putnu
    • Krustmātes apciemojums bērniem bija vesels notikums