VALDĪTIES definīcija Latviešu valodā:

VALDĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    Censties atturēties (no kādas darbības, emociju izpaušanas); apspiest, pārvarēt (ko).

    • Nevarēt valdīties no smiekliem
    • Viņš valdījās, cik spēja, lai neizrādītu dusmas