VAINAGS definīcija Latviešu valodā:

VAINAGS

vīriešu dzimte

  • 1

    Aplī sasieta ziedu vai lapu vītne; apļveida galvas rota (parasti tautastērpa sastāvdaļa).

    • Pīpeņu, ozola zaru, lauru vainags
    • Kapu vainags
    • Vīt (pīt) vainagu
    • Zīļu (pērlīšu) vainags
    • Līgavas vainags
    • Meitenes tautastērpos ar vainagiem galvās
    • Valkāt, nēsāt vainagu
    • Saules vainags

  • 2

    Zaru kopums (kokam).

    • Apgriezt, veidot koka vainagu
    • Koki ar kupliem vainagiem

  • 3

    Zieda krāsaino vainaglapu kopums, kas veido apziedņa iekšējo gredzenu.

  • 4

    Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.

    • Augšējais vainags, apakšējais vainags