UZTURĒT definīcija Latviešu valodā:

UZTURĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Saglabāt, nepārtraukt.

    • Uzturēt sakarus
    • Uzturēt kārtību
    • Uzturēt apsūdzību

  • 2

    Apgādāt (ar eksistences līdzekļiem).

    • Uzturēt ģimeni, tuviniekus