UZRAUT definīcija Latviešu valodā:

UZRAUT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar rāvienu pacelt (uz augšu); raujot uzvilkt (kam virsū, kam pāri).

    • Uzraut gaisā
    • Uzraut plecus
    • Uzraut lakatu uz acīm
    • Uzraut segu pāri galvai
    • Uzraut lādei vāku
    • Uzraut degunu
    • Uzraut no miega

  • 2

    divd. uzrauts Tāds, kam ir izveidojies izvirzījums uz augšu (par pleciem, degunu, uzacīm).

  • 3

    Aizķerot (aiz kā), ieplēst.

    • Uzraut svārkus uz naglas

  • 4

    Ātri, steigā uzģērbt, uzaut.

    • Uzraut mēteli, zābakus

  • 5

    sarunvalodas vārds Ātri izgatavot, izveidot (ko).

    • Uzrāvām māju dažos mēnešos

  • 6

    sarunvalodas vārds Braši nodziedāt vai nospēlēt.

    • Uzraut maršu, dziesmu

  • 7

    Cieši velkot (sērkociņu gar ko), panākt, ka uzdegas.

    • Uzraut sērkociņu