UZPLAIKSNĪT definīcija Latviešu valodā:

UZPLAIKSNĪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Iesākt plaiksnīt(par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi plaiksnīt; uzplaiksnīties (1).

    • Uzplaiksnī zibšņi, liesmas

  • 2

    pārnesta nozīme Īsu brīdi spēji izpausties (acīs, sejā) – par jūtām, pārdzīvojumu; arī pēkšņi rasties; izveidoties (apziņā, atmiņā); uzplaiksnīties (2).

    • Meitenes acīs uzplaiksnīja bailes un neuzticība
    • Atmiņā uzplaiksnī bērnības ainas