UZMANĪTIES definīcija Latviešu valodā:

-os, -ies, -ās, -ījos

• 1

  Piesargāties (no kā); būt piesardzīgam.

  • Uzmanīties no automašīnām
  • Uzmanīties, ka nepakrīt

• 2

  Veikli, manīgi, slepus uzkļūt (kur augšā, uz kā, kam virsū), arī uzlavīties.

  • Kaķis uzmanījās kokā
  • Suns uzmanījās bēniņos (uz bēniņiem)