UZMANĪGS definīcija Latviešu valodā:

UZMANĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas koncentrē, spēj koncentrēt apziņu uz noteiktu objektu.

    • Būt lekcijā uzmanīgam

  • 2

    Tāds, kas uzmanās, ir piesardzīgs.

    • Uz ielas esi uzmanīgs!
    • Uzmanīgi likt kāju uz ledus
    • Uzmanīgi klausīties

  • 3

    Rūpīgs, gādīgs, laipns.

    • Būt uzmanīgam pret ģimeni

uzmanīgi definīcija Latviešu valodā:

uzmanīgi

apstākļa vārds