UZBURT definīcija Latviešu valodā:

UZBURT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (domās, iztēlē), atveidojas (atmiņā).

    • Uzburt skaistas vīzijas
    • Uzburt atmiņā pagātnes ainas

  • 2

    Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko).

    • Mākslinieks mūsu acu priekšā uzbūra meitenes portretu

  • 3

    Burot radīt.

    • Uzburt nelaimi