UZBRUKUMS definīcija Latviešu valodā:

UZBRUKUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts.

    uzbrukt (1, 2, 3, 4)
    • Novērst ban-dītu uzbrukumu
    • Pēc siseņu uzbrukuma labībai tā vairs neatzēla

  • 2

    Karadarbības, kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.

    • Bakterioloģiskais uzbrukums
    • Ķīmiskais uzbrukums
    • Gaisa uzbrukums
    • Iet uzbrukumā
    • Nākt uzbrukumā