UZBRAUKT definīcija Latviešu valodā:

UZBRAUKT

  • 1

    nepārej Braucot nokļūt (uz kā, kam virsū, kur augšā).

    • Uzbraukt uz taisna ceļa
    • Uzbraukt uz sēkļa
    • Uzbraukt kalnā
    • Uzbraukt ar liftu septītajā stāvā

  • 2

    pārej Braucot, vadot transportlīdzekli, uzvirzīt (kur, uz kā, kam virsū).

    • Uzbraukt traktoru kalnā, uz tīruma
    • Uzbraukt laivu uz sēkļa
    • Uzbraukt automobili uz platformas

  • 3

    nepārej Braucot uzvirzīties, uzgrūsties virsū (kam, kādam), skarot, bojājot, ievainojot, arī nogalinot (to).

    • Rati uzbrauca akmenim un apgāzās
    • Mašīna krustojumā uzbraukusi velosipēdistam
    • Uzbraukt sunim