URBT definīcija Latviešu valodā:

URBT

nepārejošs un pārejošs darbības vārdsurbju, urb, urbj, urbu

  • 1

    Veidot (caurumu, dobumu), griežot asu vai smailu priekšmetu, rīku.

    • Urbt ar urbi, svārpstu
    • Urbt aku
    • Urbjamie instrumenti