UPURIS definīcija Latviešu valodā:

UPURIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Priekšmets vai būtne, ko ziedo Dievam, dieviem.

  • 2

    Cilvēks vai cita būtne, kas cietusi vai gājusi bojā nelaimes gadījumā, cīņā u. tml.; tas, kas nolemts ciešanām, bojāejai.

    • Katastrofas upuri
    • Ugunsgrēkā cilvēku upuru nebija
    • Ērglis metās uz savu upuri

  • 3

    Labprātīga atteikšanās kāda labā.

    • Nest veltīgus upurus