UGUNS definīcija Latviešu valodā:

UGUNS

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Karstas gāzes, kas liesmu veidā izdalās, vielai strauji degot; šādi radies gaismas un siltuma starojums; liesmas, to kopums.

    • Pavardā sprakšķēdama kuras uguns
    • Gāze kurtuvē deg zilām ugunīm
    • Iekurt, izdzēst uguni
    • Lēna, strauja, mierīga uguns
    • Pielikt (pielaist, likt klāt, laist klāt) uguni (kam)
    • Lūgt, pasniegt uguni piesmēķēšanai
    • Iemest papīru ugunī
    • Vaigi deg, kvēlo, kaist kā ugunīs
    • Uguns jūra
    • pārnesta nozīme Dusmu, mīlestības uguns
    • Acīs deg uguns

  • 2

    Mākslīga gaisma.

    • Logā deg uguns
    • Pilsētas ugunis
    • Tumša, gaiša uguns
    • Bāku ugunis
    • Ieslēgt automobiļa tālās ugunis
    • Reklāmu ugunis

  • 3

    Šaušana, apšaude.

    • Atklāt uguni
    • Pārtraukt uguni
    • Uzbrukt, pārvietoties uguns aizsegā