TVĪKT definīcija Latviešu valodā:

TVĪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pieplūstot asinīm, kļūt sārtam, kaist.

    • Seja tvīkst aiz kauna
    • Miesa tvīka kā ugunīs
    • Tvīkt karsonī
    • pārnesta nozīme Debesis tvīkst saulrieta sārtumā

  • 2

    3. pers Kļūt sārtam, ienākties (par ogām, augļiem).

    • Mežmalā tvīkst sarkanas zemenes

  • 3

    3. pers Karst, sākoties pelēšanas, pūšanas procesam (par sablīvētu, nepilnīgi izžuvušu sienu, labību u. tml.).

    • Āboliņš šķūnī tvīkst
    • Auzas apcirknī sāk tvīkt

  • 4

    3. pers Karstumā izdalīt garaiņus, tvanīgu smaržu; tvanēt.

    • Tropiskajā saulē tvīkst agaves, palmas, kaktusi
    • Ziedošie koki tvīka smaržās
    • Gar sienām tvīka Jāņu vainagi

  • 5

    Ļoti vēlēties; alkt.

    • Tvīkt patiesības
    • Sirds tvīkst pēc mīlestības