TURĒT definīcija Latviešu valodā:

TURĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Nelaist vaļā (ko satvertu), censties saglabāt satvertā stāvoklī.

    • Turēt rokā fotoaparātu, makšķeri
    • Turēt izkapti abām rokām
    • Turēt glāzi pirkstos
    • Vanags nagos turēja vistu
    • Stingri turēt zirgu aiz apaušiem
    • Turēt kādu aiz rokas, aiz piedurknes
    • Kaķis tur zobos peli
    • Turēt maisu vaļā, lai var iebērt

  • 2

    Saglabāt zināmu laiku, nepieļaut, ka izgaist, izzūd.

    • Krāsns netur siltumu

  • 3

    Saglabāt, atstāt (ko) noteiktā stāvoklī (kādu laiku); glabāt (kur).

    • Turēt rokas gar sāniem
    • Turēt rokas kabatās
    • Turēt plaukstu mutei priekšā
    • Turēt acis vaļā, ciet
    • Turēt galvu taisni
    • Kaķis tur asti stāvus gaisā
    • Turēt logu vaļā
    • Turēt zemi atmatā
    • Turēt automobili braukšanas kārtībā
    • Turēt ieročus kaujas gatavībā
    • Turēt telpas kārtībā
    • Turēt kartupeļus pagrabā
    • Turēt naudu bankā

  • 4

    Vadīt (noteiktā virzienā); saglabāt nemainītu (piem., virzienu).

    • Turēt automobili ceļa pirmajā joslā
    • Turēt kuģi vairāk pa labi
    • Turēt kursu uz ziemeļiem

  • 5

    Likt, spiest atrasties (kādā stāvoklī, kur).

    • Turēt suni pie ķēdes
    • Turēt govi piesietu
    • Turēt lopus kūtī
    • Turēt bērnu acu priekšā
    • Turēt skolnieku pēc stundām
    • Nav viņu ko turēt, lai iet
    • Turēt apcietināto cietumā

  • 6

    Saglabāt zināmu attieksmi (pret ko), izturēties (pret ko) noteiktā veidā.

    • Turēt cieņā un godā
    • Turēt svētu kritušo piemiņu
    • Turēt augstu savu godu
    • Turēt teikto slepenībā
    • Turēt kādu aizdomās
    • Turēt kādu atkarībā
    • Turēt uz kādu ļaunu prātu
    • Turēt solījumu

  • 7

    pārej. un nepārej Izturēt.

    • Tilta balsti neturēs ledus spiedienu
    • Stabs nopuvis un vairs ilgi neturēs
    • Viņš nevar tik smagu darbu turēt
    • Turēt līdzi

  • 8

    Atzīt, uzskatīt (kādu par ko).

    • Turēt kādu par savu draugu
    • Turēt kādu par muļķi
    • Neturēt otru par cilvēku
    • Turēt (ko) par savu pienākumu

  • 9

    Būt tādam, kura īpašumā ir (kas); algot savām vajadzībām.

    • Turēt govi, vistas, suni
    • Turēt sugas aitas
    • Saimnieks turēja kalpus un kalpones
    • Turēt lielu saimniecību
    • Turēt aukli, mājstrādnieci

  • 10

    nevēl Realizēt (kādu norisi).

    • Turēt pātarus
    • Turēt vakariņas
    • Turēt runu