TUREKLIS definīcija Latviešu valodā:

TUREKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Detaļa, kas paredzēta (kā) turēšanai vai lai pieturētos, aptverot to ar roku; arī rokturis.

    • Somas turekļi
    • Trolejbusos pie katra sēdekļa ir tureklis

  • 2

    Detaļa priekšmetam, arī priekšmets, kas paredzēts (kā) turēšanai.

    • Nolikt telefona klausuli tureklī