TUPĒT definīcija Latviešu valodā:

TUPĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Atrasties tupus stāvoklī.

    • Tupēt uz grīdas

  • 2

    Sēdēt, uzmetoties (uz kā) ar ceļiem; sēdēt, pavelkot kājas zem ķermeņa.

    • Tupēt uz gultas malas
    • Tupēt uz ceļiem kartupeļu vagā
    • Suns tup uz sliekšņa
    • Krūmu paēnā tup vistas
    • Putns tup koka zarā

  • 3

    sarunvalodas vārds Ilgāku laiku atrasties vienā vietā, bieži pret paša gribu.

    • Tupēt mājās
    • Cauru dienu tupēt istabā
    • Tupēt līdz nākamajam vilcienam stacijā
    • Tupēt cietumā