TUKŠUMS definīcija Latviešu valodā:

TUKŠUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība tukšs(1, 2); stāvoklis, kad nekā vai neviena nav (kur).

    tukšs
    • Pagalmā pilnīgs tukšums
    • pārnesta nozīme Sirdī tukšums
    • Galvā tukšums
    • Iekšējs tukšums

  • 2

    pārnesta nozīme vsk Vispārināta īpašība tukšs(3, 4); nevērtība; bezsaturība; bezmērķība.

    tukšs
    • Runu tukšums
    • Dzīves tukšums

  • 3

    Tukša, neaizpildīta vieta.

    • Tukšumi lējumā

  • 4

    dsk Vieta (četrkājaina dzīvnieka) ķermeņa sānos starp krustiem un ribām.