TRŪCĪGS definīcija Latviešu valodā:

TRŪCĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas dzīvo trūkumā, nabadzībā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; nabadzīgs.

    • Trūcīgu vecāku bērns
    • Trūcīga saimniecība
    • Trūcīgi dzīvot

  • 2

    Tāds, kas apmierina tikai visminimālākās prasības; nepietiekams.

    • Trūcīgs uzturs, apģērbs
    • Trūcīgs apgaismojums
    • Trūcīgas zināšanas