TRONIS definīcija Latviešu valodā:

TRONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Monarha varas simbols – grezns sēdeklis, uz kura sēž valdnieks svinīgo ceremoniju laikā.

    • Karaļa tronis
    • Troņa zāle
    • Uzkāpt tronī
    • Mantot troni
    • Gāzt no troņa