TRĪSSTŪRIS definīcija Latviešu valodā:

TRĪSSTŪRIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Daudzstūris ar trim malām; trijstūris (1).

  • 2

    Trīsstūraina (priekšmeta) virsma, laukums; trijstūris (2).

    • Trīsstūrī salocīta vēstule

  • 3

    Šādas formas lineāls; trijstūris (3).

    • Rasēt ar trīsstūri

  • 4

    Mūzikas sitaminstruments – trīsstūra formā izliekts neliels tērauda stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu; trijstūris (4).