TRIECIENS definīcija Latviešu valodā:

vīriešu dzimte

• 1

  Spēcīgs sitiens, grūdiens, sviediens; arī kritiens, kura rezultātā rodas stiprs atsitiens.

  • Dūres trieciens
  • Viļņa trieciens uzsviež laivu sēklī
  • Bumbas trieciens pret zemi
  • Vēja trieciens
  • Elektriskās dzirksts trieciens
  • Dabūt triecienu pa sāniem

• 2

  pārnesta nozīme Pēkšņs smags pārdzīvojums.

  • Viņa pēkšņā nāve visiem bija liels trieciens

• 3

  Straujš, nepārtraukts uzbrukums (pretiniekam).

  Trieciena tempā
  • Kājnieku trieciens
  • Doties triecienā
  • Ieņemt pretinieka pozīcijas triecienā