TRIECIENS definīcija Latviešu valodā:
TRIECIENS
vīriešu dzimte
- 1
Spēcīgs sitiens, grūdiens, sviediens; arī kritiens, kura rezultātā rodas stiprs atsitiens.
- Dūres trieciens
- Viļņa trieciens uzsviež laivu sēklī
- Bumbas trieciens pret zemi
- Vēja trieciens
- Elektriskās dzirksts trieciens
- Dabūt triecienu pa sāniem
- 2
pārnesta nozīme Pēkšņs smags pārdzīvojums.
- Viņa pēkšņā nāve visiem bija liels trieciens
- 3
Straujš, nepārtraukts uzbrukums (pretiniekam).
- Kājnieku trieciens
- Doties triecienā
- Ieņemt pretinieka pozīcijas triecienā
- Trieciena tempā