TRAUKSME definīcija Latviešu valodā:

TRAUKSME

sieviešu dzimte

  • 1

    Aizrautības, dedzības pilns nemiers, aizrautīga steiga, traukšanās.

    • Jaunības trauksme
    • Cīņas trauksme
    • Dienas aiziet vienā trauksmē un steigā

  • 2

    Bīstamas situācijas apzināšanās; signāls, ar ko brīdina par briesmām.

    • Celt trauksmi
    • Trauksmes signāls, sirēna
    • Gaisa trauksme