TRAUCĒT definīcija Latviešu valodā:

TRAUCĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Vairākkārt novērst (kāda) uzmanību (no kā), pārtraukt kādu procesu, stāvokli.

    • Traucēt kādu ar jautājumiem
    • Slimnieku nedrīkst traucēt
    • Traucēt darbā
    • Traucēt klusumu, naktsmieru

  • 2

    Būt par šķērsli (kam); kavēt (ko).

    • Ielas troksnis traucē sarunāties
    • Traucēt satiksmi