TRAMĪGS definīcija Latviešu valodā:

TRAMĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Nemierīgs, viegli izbiedējams; satraukts; arī bailīgs.

    • Tramīgs zirgs
    • Govis kļuva tramīgas
    • Tramīgs kā zaķis

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Tramīgas acis
    • Tramīgs miegs
    • Tramīgi skatīties apkārt
    • Zirgs tramīgi kāpās atpakaļ

tramīgi definīcija Latviešu valodā:

tramīgi

apstākļa vārds

Lietojums

2