TRAKOT definīcija Latviešu valodā:

TRAKOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Lielā satraukumā, uzbudinājumā (piem., bailēs, dusmās) nevaldāmi skriet, trokšņaini, arī agresīvi uzvesties.

    • Zirgs izbijies sāka trakot
    • Slimnieks murgos trako
    • Trakot dzērumā

  • 2

    3. pers Izplatīties, pārvietoties ļoti strauji, ar milzīgu, parasti postošu spēku, spēcīgi viļņot.

    • Uguns trako
    • Vētra, negaiss trako
    • Jūra trako

  • 3

    sarunvalodas vārds Pārāk strauji, neapdomīgi rīkoties, darīt (ko), steigties.

    • Brauc lēnām, netrako!
    • Nav ko trakot, laika diezgan

  • 4

    sarunvalodas vārds Skaļi, strauji draiskoties; dauzīties.

    • Nevar ļaut bērniem tā trakot pa istabu