TRAĢĒDIJA definīcija Latviešu valodā:

TRAĢĒDIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Dramatisks sacerējums, kurā ir asi konflikti, lielas ciešanas, bieži vien galvenā varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.

    • Antīkā traģēdija
    • V. Šekspīra traģēdijas

  • 2

    Liela nelaime, briesmīgs notikums, kas rada dziļas ciešanas.

  • 3

    Psihiskas ciešanas, kas rodas, cilvēka gribai saduroties ar nepārvaramiem šķēršļiem.

    • Viņa traģēdija bija nedziedināmā slimība