TONALITĀTE definīcija Latviešu valodā:

TONALITĀTE

sieviešu dzimte

  • 1

    Skaņkārtas skaņu augstums, ko nosaka pamatskaņas atrašanās vieta līnijkopā.

    • Diēzu un bemolu tonalitātes
    • Galvenā tonalitāte
    • Blakus tonalitāte

  • 2

    Toņu, nianšu, nokrāsu kopums (krāsai, gaismēnai); šādu īpatnību kopums (piem., mākslas darbam, priekšmetam).

    • Gleznas tonalitāte
    • Ainavas tonalitāte