TĪRUMS definīcija Latviešu valodā:

TĪRUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Zemes gabals, lauks, kurā audzē lauksaimniecības kultūras.

    • Rudzu, kartupeļu, āboliņa tīrums
    • Strādāt tīrumā
    • Tīruma mala