TĪRĪT definīcija Latviešu valodā:

TĪRĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Mazgājot, beržot u. tml., panākt, ka kļūst tīrs, tīrāks.

    • Tīrīt apģērbu, zābakus
    • Tīrīt piedegušu katlu
    • Tīrīt zobus
    • Tīrīt krāsnis, aku
    • Tīrīt telpas, pagalmu
    • Ķīmiski tīrīt drēbes

  • 2

    Darīt tīru, atbrīvojot no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.

    • Tīrīt graudus
    • Tīrīt ogas
    • Tīrīt zivis
    • Tīrīt celiņus no sniega

  • 3

    Vākt nost, prom, panākt, ka izzūd, nav vairs (netīrumi, piejaukumi u. c.).

    • Tīrīt sniegu no ietvēm
    • Tīrīt traipus
    • Tīrīt putekļus nost no drēbēm