TILBĪTE definīcija Latviešu valodā:

TILBĪTE

sieviešu dzimte

  • 1

    Neliels sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un garām kājām.

    • Meža tilbīte, upes tilbīte, pļavas tilbīte, tumšā tilbīte, pelēkā tilbīte, lielā tilbīte