TILBĪTE definīcija Latviešu valodā:

TILBĪTE

sieviešu dzimteFeminine and Plural -šu

  • 1

    Neliels sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un garām kājām.

    • Meža tilbīte, upes tilbīte, pļavas tilbīte, tumšā tilbīte, pelēkā tilbīte, lielā tilbīte