TICĪBA definīcija Latviešu valodā:

TICĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Pārliecība (bez pierādījumiem, pārbaudes) par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par (kā) vērtību, nozīmi; paļaušanās (uz ko).

    • Man nav ticības tam, ko viņš stāsta
    • Ticība pārdabiskajam
    • Ticība saviem spēkiem
    • Ticība labajam cilvēkā

  • 2

    Pārliecība par viena dieva esamību; arī reliģija.

    • Kristīgā ticība
    • Ticības mācība