TĒRCE definīcija Latviešu valodā:

TĒRCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Šaura ūdenstece, purvains strauts; upes atteka zemā, purvainā vietā.

    • Gar ietvju malām burbuļo tērces
    • Meža tērce
    • Pārbrist tērci
    • Tērcēs zied purenes